Krīžu tops kā vadītāju satraukuma barometrs

Ojārs Stūre, Krīžu vadības treneris un konsultants

Jaunā gada pašā sākumā, kā ierasts, veicām aptauju, lai izveidotu iepriekšējā, 2022. gada krīžu topu. Jau ceturto reizi pēc kārtas tā mērķis ir noskaidrot un izvērtēt Latvijas nozīmīgākās krīzes situācijas organizāciju vadībā, kā arī būt par sākumpunktu jaunām ierosmēm uzņēmumu un iestāžu darba uzlabošanā.

Šoreiz ekspertu grupa* apkopoja un izanalizēja 24 publiski izskanējušus aizvadītā gada notikumus, kuriem bija vērojamas krīzes situācijas pazīmes. No tiem tika atlasīti 12, kurus piedāvājām izvērtēšanai plašākam speciālistu lokam ar pieredzi valsts un privātā sektora organizāciju pārvaldē. Respondentiem lūdzām novērtēt katra notikuma sabiedrisko nozīmīgumu skalā no 1 līdz 10. Kopumā tika saņemtas 84 ekspertu atbildes.

Tā rezultātā izveidojās notikumu tops, kurā atspoguļojās gan Ukrainas kara atbalsis, gan sabiedrības satraukums par enerģijas cenu pieaugumu, kā arī jau gadiem nepārvarētas nepilnības valsts pārvaldē.

2022. gada Latvijas Krīžu top 10 (vieta/notikums/iegūtais vērtējums):

1. Kratīšanas VIDā sasitībā ar aizdomām par kukuļņemšanu un procesuālajām darbībām pēc pasūtījuma (7,76)

2. Augstsprieguma tīkli un Sadales tīkli nespēj pamatot pakalpojumu tarifu kāpuma nepieciešamību (7,49)

3. Šaubas par Lavijas Gāzes darbību valsts interesēs un tās nespēja apliecināt savu pozitīvo pienesumu Latvijas tautsaimniecībai (7,38)

4. 15 muitas amatpersonu aizturēšana saistībā ar iespējamu kukuļņemšanu. (7,15)

5. Zemās atlīdzības dēļ 20 Onkoloģijas centra ārsti brīdina par iespējamu kolektīvo atlūgumu. (7,13)

6. Pārmetumi VP par nepietiekošu spēju reaģēt uz cilvēku pulcēšanos pie pieminekļa Uzvaras parkā pēc ziedu novākšanas 10. maijā, un tam sekojošā Iekšlietu ministres atkāpšanās (6,89)

7. KNAB aiztur Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju (6,48)

8. Kiberuzbrukums LVRTC un traucējumi elektroniskā paraksta nodrošināšanā. (6,30)

9. PMLP ilgstoši nevar nodrošināt klientiem ērtu pasu un ID karšu izsniegšanu (6,11)

10. Telekanālam "Doždj" anulē apraides licenci. (6,01)

Līdzīgi kā iepriekš, arī šī gada tops parādīja, par ko visvairāk ir nobažījušies organizāciju vadītāji. Var pat teikt, ka tas kalpo kā sava veida satraukuma barometrs.

Topā var pamanīt trīs tēmas, kas atspoguļojas vismaz divos vai vairāk tajā iekļuvušajos notikumos. Pirmkārt tās ir aizdomas par korupciju tādās sistēmiski svarīgās institūcijās kā Centrālā vēlēšanu komisija, Valsts ieņēmumu dienests un muita. Ar divām no tām uzņēmēji saskaras ikdienā, un šādas aizdomas nekādi nevairo uzticību biznesa videi kopumā. Savukārt mazākās šaubas par vēlēšanu komisijas darbu var novest pie varas leģitimitātes un demokrātiskās iekārtas apšaubīšanas. Kā vienā, tā otrā gadījumā tam var būt tālejošas sekas un ietekme kā uz ekonomisko, tā arī politisko vidi mūsu valstī.

Otrkārt, tops norāda uz satraukumu par mūsu enerģētisko drošību un stabilitāti. Augstsprieguma tīkli, Sadales tīkli un Latvijas Gāze ir tās pamatelementi. Sarežģītajis aizvadītā gada apstākļos, kad karš Ukrainā un ar to saistītās sankcijas vēl vairāk sadārdzināja jau tā augstās enerģijas cenas, vadītāju ieskatā šie uzņēmumi palaida garām iespēju vairot tik ļoti nepieciešmao drošības un stabilitātes sajūtu.

Kā trešā tēmu, kura atkārtojās vismaz divos notikumos, ir valsts un tās finansētu iestāžu spēja nodrošināt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem. Vienā gadījumā tā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kurai daudzu mēnešu garumā neizdevās stabilizēt situāciju ar ērtu un savlaicīgu pasu un ID karšu izsniegšanu. Otrajā gadījumā tas ir Onkoloģijas centrs, kur iespējamais ārstu kolektīvais atlūgums izraisītu bīstamas sekas pacientu aprūpē.

Tiesa, uzreiz jāpiezīmē, ka ne iekļūšana topā, ne pašas krīzes vēl nenorāda uz sliktu organizācijas pārvaldi. Krīzes piemeklē gan labi, gan arī vāji pārvaldītus uzņēmumus un iestādes. Par vadības kvalitāti liecina ne tik daudz fakts, ka ir vai nav piedzīvota kāda kritiska situācija, bet gan tas ar kādiem paņēmieniem un cik veiksmīgi organizācija to pārvar. Šajā ziņā gribas izcelt Latvijas Valsts radio un televīzijas centra darbu, kuram, atvairot vienu no vērienīgākajiem kiberuzbrukumiem savas pastāvēšanas vēsturē, izdevās saglabāt pakalpojumu pieejamību vairumam savu klientu un nosargāt tam uzticēto valsts elektroniskās drošības daļu.

Lai uzzinātu vairāk par to, kā Tava organizācija var labāk sagatavoties negaidītām un nelabvēlīgām situācijām, turpini lasīt šajā platformā: https://www.vadiparmainas.lv/krizes-situacijas-vadisana

*Topa izveidē piedalījās: Ojārs Stūre, krīžu vadības treneris un konsultants; LU profesors Daunis Auers; pārmaiņu arhitekte un vadības konsultante PhD, Anita Gaile; Mediju Tilts Public Affairs direktors Filips Rajevskis; KPMG mārketinga un komunikācijas vadītāja Lita Grafa; Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja un stratēģiskās personālvadības eksperte PhD, Daiga Ērgle; finansists un investors Māris Mančinskis.