top of page

Valsts policijas nepietiekamā reakcija uz draudiem, kas vēlāk noveda pie sievietesslepkavības Jēkabpilī, ir atzīta par 2023. gada nozīmīgāko krīzes situāciju Latvijā.

Ojārs Stūre

Krīžu vadības treneris un konsultants


Par aizvadītā gada nozīmīgāko krīzes situāciju organizāciju vadībā tiek uzskatīta Vals policijas

nepietiekamā reakcija uz draudiem, kas vēlāk noveda pie sievietes slepkavības Jēkabpilī. Par

to liecina ikgadējie Latvijas Krīžu topa dati, kas tiek veidoti analizējot iepriekšējā gada

notikumus un aptaujājot ekspertus ar pieredzi valsts un privātā sektora organizāciju

pārvaldē.

2023. gada Latvijas Krīžu top 10 (vieta/notikums/vērtējums):


1. Pārmetumi Valsts policijai par nepietiekamu reakciju uz draudiem, kas vēlāk noveda

pie sievietes slepkavības Jēkabpilī. (8,83)

2. Aizsardzības ministrija slēdz līgumu par pārtikas iepirkumu 220 miljonu eiro apmērā

ar maz pazīstamu uzņēmumu. (8,24)

3. Maksātnespējas draudi Rēzeknes pašvaldībā. (7,53)

4. Saeimas un vadošo banku publiskā un nepubliskā cīņa par atbalstu hipotekārajiem

aizņēmējiem un virspeļņas nodokli. (7,31)

5. PMLP nespēj nodrošināt ID karšu izsniegšanu pieteikamā skaitā, kā rezultātā Saeima

groza agrāk pieņemtu likumu. (7,26)

6. Draudu vēstules skolām un bērnudārziem. (7,24)

7. Konkurences padome piemēro sodu trim ceļu būves uzņēmumiem par dalību kartelī.

(7,06)

8. Sašutums sabiedrībā par ģenerālprokurora Stukāna izteikumiem saistībā ar Jēkabpilī

nogalinātās sievietes advokātes profesionālo darbību. (6,75)

9. Ogres dome vēršas pret pilsētas muzeju un uzsāk "reorganizāciju" pēc tam, kad tas

iebilsts pret Krievijas oligarha porcelāna izstādi. (6,69)

10. Konkurences padome konstatē aizliegtu vienošanos trīs sabiedriskā transporta

pakalpojumu sniedzēju vidū. (6,67)


“Aizvadītā gada notikumu izvērtējums liecina, ka organizāciju vadītājus satrauc valsts un

pašvaldību pārvaldes kvalitāte, – seši no desmit notikumiem ir saistīti ar to. Tajā pašā laikā ir

jāatzīst, ka to vidū ir arī pozitīvi krīzes situāciju pārvarēšanas piemēri. Par tādu var uzskatīt

drošības iestāžu reakciju uz Latvijas skolām un bērnudārziem nosūtītajām draudu vēstulēm.

Šajā gadījumā komunikācija ar sabiedrību kopumā bija vērtējama kā pārdomāta, vērsta uz

notiekošā skaidrošanu un satraukuma mazināšanu,” komentējot rezultātus, saka krīžu

vadības treneris un konsultants Ojārs Stūre.


Latvijas Krīžu top 10 tiek veidots kopš 2019. gada, un šis ir jau piektais šāda veida pētījums.

Tā mērķis ir konstatēt un izvērtēt iepriekšējā gada nozīmīgākās krīzes situācijas organizāciju

pārvaldē. Šoreiz ekspertu grupa* apkopoja un izanalizēja 22 publiski izskanējušus aizvadītā

gada notikumus, kuriem bija vērojamas krīzes situācijas pazīmes. No tiem tika atlasīti 15

notikumi, kurus piedāvājām izvērtēšanai plašākam ekspertu lokam ar pieredzi valsts un

privātā sektora organizāciju pārvaldē. Respondentiem lūdzām novērtēt katra notikuma

sabiedrisko nozīmīgumu skalā no 1 līdz 10. Kopumā tika saņemtas 88 speciālistu atbildes.

Topā ir iekļauti 10 notikumi, kuri saņēma visaugstāko novērtējumu.



*Topa izveidē piedalījās:

Ojārs Stūre, krīžu vadības treneris un konsultants

Daunis Auers, LU profesors

Anita Gaile, PhD, pārmaiņu arhitekte, vadības konsultante

Filips Rajevskis, Mediju Tilts Public Affairs direktors

Lita Grafa, KPMG mārketinga un komunikācijas vadītāja

Daiga Ērgle, PhD, RBS pasniedzēja, stratēģiskās personālvadības eksperte

Māris Mančinskis, finansists un investors

Comentarios


bottom of page