Ojārs Stūre
Krīžu vadības treneris un konsultants
Viens no veidiem, kā labāk izprast un pārvaldīt kādu fenomenu, ir aplūkot tā dažādās
izpausmes un vienlaicīgi meklēt kopīgo. To var teikt arī par krīzēm organizācijās – mēs
pārvaram tās labāk, kad apzināmies, ka līdzīgi izaicinājumi ir bijuši arī citiem, un mūsu
gadījums, lai arī atšķirīgs un ar savām niansēm, tomēr nav vienīgais. Apziņa, ka kāds cits ir
sekmīgi pārvarējis līdzīgu situāciju, vairo apņēmību un veiksmīga iznākuma iespējamību.
Šajā rakstā atradīsi kopsavilkumu par dažādiem krīžu veidiem. Tas palīdzēs paraudzīties
plašāk uz šo fenomenu un novērtēt savu, iespējams, nesen pārvarētu krīzi kontekstā ar
līdzīgiem notikumiem. Tāpat to varēsi izmantot, lai papildinātu un uzlabotu savas
organizācijas gatavību negaidītu un bīstamu situāciju pārvarēšanai nākotnē.
Vairumam krīzes situāciju kopīgā iezīme ir tāda, ka tās apdraud kādu organizācijas
veiksmīgai pastāvēšanai svarīgu jomu. Šeit uzskaitīšu galvenos apdrsaudējuma veidus un
kā tos mazināt. Savukārt Tu vari novērtēt vai Tavā organizācijā par to ir pienācīgi
padomāts.
Ar organizācijas darbību saistīti draudi cilvēka dzīvībai, veselībai vai drošībai
parasti izraisa vislielāko satraukumu un prasa nekavējošu rīcību. Šī apdraudējuma
izraisītājs var būt dabas katastrofas, slimības izplatīšanās, dabas piesārņojums, avārijas,
terora akts, tehniskas kļūmes, produkcijas saindēšanās vai jebkas cits, kas apdraud cilvēku.
Tas var skart kā organizācijas darbiniekus, klientus, apkārtnes iedzīvotājus, tā arī
sabiedrību kopumā vai tikai atsevišķu indivīdu. Šādas situācijas prasa visaugstāko vērību,
jo jebkurā brīdī tās var eskalēties un izraisīt jaunu apdraudējumu.
Lai preventīvi novērstu šādas krīzes iespējamību un/vai mazinātu tās sekas, organizācijā
darba aizsardzības jautājumiem jābūt prioritātei Nr. 1. Vai tavā organizācijā darba
aizsardzības risinājumi ir izveidoti pēc būtības vai tikai tik daudz, cik to prasa likums, un, ja
likuma nebūtu, vai par to vispār kāds domātu?
Cits krīžu izraisītājs ir draudi organizācijas tiešajai darbībai. Šādās reizēs tiek
apdraudēta uzņēmuma vai iestādes spēja veikt savu pamatdarbību – ražot preces, sniegt
pakalpojumus vai nodrošināt nepieciešamās funkcijas. Šādu krīžu pamatā var būt dabas
katastrofas, tehniskas avārijas un kļūmes, kiberuzbrukumi un datu noplūdes, kā arī
pārrāvums izejvielu piegāžu ķēdē vai organizācijas nespēja pilnvērtīgi darboties, piemēram,
darbinieku trūkuma dēļ.
Šāda veida krīzes ir iespējams novērst vai mazināt to sekas, ja organizācijā ir definēti,
sakartēti un aprakstīti visi iekšēji procesi. Visu procesu kartēšana var šķist neadekvāts laika
un citu resursu patēriņš, bet tieši tā ir iespējams skaidri apzināt riskantos posmus
nepārtrauktas darbības nodrošināšanā, un izveidot plānu B to pārvarēšanai.
Organizācijas finansiālā stāvokļa apdraudējumu var izraisīt kā makroekonomiski
notikumi valstī un pasaulē kopumā, (piemēram, kredītlikmju kāpums, valūtas svārstības
utml.), tā arī notikumi attiecīgajā nozarē vai uzņēmuma iekšienē (ieņēmumu
samazināšanās, neparedzēts izdevumu pieaugums, apgrozāmo līdzekļu trūkums u.c.).
Tāpat kā katram cilvēkam arī katrai organizācijai ir jābūt finanšu līdzekļu rezervei un
finanšu līdzekļi nedrīkst būt salikti “vienā grozā”. Vai tavai organizācijai ir pietiekams
līdzekļu uzkrājums, lai tā varētu finansēt savu darbību vismaz 3 mēnešus?
Juridisko apdraudējumu grupā var ierindot tādus draudus kā pret uzņēmumu vai
iestādi vērstas tiesvedības, neatbilstību likumu, normatīvo aktu un dažkārt arī industrijas
labās prakses prasībām. Tāpat šeit var iekļaut uzraugošo iestāžu vēršanos pret organizāciju,
ieskaitot tās darbībai nepieciešamo licenču un atļauju anulēšanu.
Likumu un labās prakses ievērošana ir norma. Lai sekotu līdzi izmaiņām, iesakām
apmeklēt šim tematam veltītos seminārus industrijā un/vai piesaistīt ekspertus, kas
regulāri informē organizāciju par izmaiņām likumos.
Par reputācijas krīzes iemeslu var kļūt jebkurš no augstāk minētajiem apdraudējumiem.
Parasti tas notiek, ja nav izdevies problēmu atrisināt attiecīgās jomas ietvaros. Piemēram,
nav izdevies novērst avārijas sekas, un uzņēmums ilgi nevar pilnvērtīgi atjaunot darbību.
Šādā gadījumā tas var izraisīt piegādātāju, klientu un citu ar kompāniju saistīto pušu
satraukumu, un no “tīri tehniskas” ķibeles situācija eskalējas par izaicinājumu organizācijas
tēlam kopumā. Tāpat apdraudējumu reputācijai var izraisīt darbinieku, īpaši vadītāju,
neētiska rīcība, neveiksmīgi izteikumi vai kļūmes kopējā komunikācijā ar sabiedrību.
Labam iekšējās un ārējas komunikācijas ekspertam vienmēr ir jābūt “pa rokai”. Vislabāk, ja
organizācijai ir “savs” komunikācijas speciālists, kurš var būt piesaistīts gan kā darbinieks,
gan kā ārpakalpojums. Svarīgi, lai ir kāds, kuram par tavu organizāciju krīzes gadījumā,
nav “pirmā dzirdēšana”, bet ir izpratne par organizāciju un vidi, kurā tas darbojas, lai
varētu ātri un efektīvi komunicēt krīzes gadījumā.
Lai novērstu potenciālos draudus un/vai mazinātu sekas, kas iestājas krīzes gadījumā,
organizācijai ir jāsakārto darba vide, jāievēro finanšu disciplīna un jāpiesaista eksperti
jautājumos, kas, iespējams, nav nepieciešami organizācijas ikdienas darbības
nodrošināšanā. Ja tas tev šķiet laikietilpīgi un dārgi, pamēģini krīzi, atceroties, ka
nevienam citam nav pienākums glābt tavu biznesu, lai cik svarīgs Latvijas ekonomikai tev
tas šķistu.