Ojārs Stūre
Krīžu vadības treneris un konsultants
Par aizvadītā gada nozīmīgāko krīzes situāciju organizāciju vadībā tiek uzskatīta Vals policijas
nepietiekamā reakcija uz draudiem, kas vēlāk noveda pie sievietes slepkavības Jēkabpilī. Par
to liecina ikgadējie Latvijas Krīžu topa dati, kas tiek veidoti analizējot iepriekšējā gada
notikumus un aptaujājot ekspertus ar pieredzi valsts un privātā sektora organizāciju
pārvaldē.
2023. gada Latvijas Krīžu top 10 (vieta/notikums/vērtējums):
1. Pārmetumi Valsts policijai par nepietiekamu reakciju uz draudiem, kas vēlāk noveda
pie sievietes slepkavības Jēkabpilī. (8,83)
2. Aizsardzības ministrija slēdz līgumu par pārtikas iepirkumu 220 miljonu eiro apmērā
ar maz pazīstamu uzņēmumu. (8,24)
3. Maksātnespējas draudi Rēzeknes pašvaldībā. (7,53)
4. Saeimas un vadošo banku publiskā un nepubliskā cīņa par atbalstu hipotekārajiem
aizņēmējiem un virspeļņas nodokli. (7,31)
5. PMLP nespēj nodrošināt ID karšu izsniegšanu pieteikamā skaitā, kā rezultātā Saeima
groza agrāk pieņemtu likumu. (7,26)
6. Draudu vēstules skolām un bērnudārziem. (7,24)
7. Konkurences padome piemēro sodu trim ceļu būves uzņēmumiem par dalību kartelī.
(7,06)
8. Sašutums sabiedrībā par ģenerālprokurora Stukāna izteikumiem saistībā ar Jēkabpilī
nogalinātās sievietes advokātes profesionālo darbību. (6,75)
9. Ogres dome vēršas pret pilsētas muzeju un uzsāk "reorganizāciju" pēc tam, kad tas
iebilsts pret Krievijas oligarha porcelāna izstādi. (6,69)
10. Konkurences padome konstatē aizliegtu vienošanos trīs sabiedriskā transporta
pakalpojumu sniedzēju vidū. (6,67)
“Aizvadītā gada notikumu izvērtējums liecina, ka organizāciju vadītājus satrauc valsts un
pašvaldību pārvaldes kvalitāte, – seši no desmit notikumiem ir saistīti ar to. Tajā pašā laikā ir
jāatzīst, ka to vidū ir arī pozitīvi krīzes situāciju pārvarēšanas piemēri. Par tādu var uzskatīt
drošības iestāžu reakciju uz Latvijas skolām un bērnudārziem nosūtītajām draudu vēstulēm.
Šajā gadījumā komunikācija ar sabiedrību kopumā bija vērtējama kā pārdomāta, vērsta uz
notiekošā skaidrošanu un satraukuma mazināšanu,” komentējot rezultātus, saka krīžu
vadības treneris un konsultants Ojārs Stūre.
Latvijas Krīžu top 10 tiek veidots kopš 2019. gada, un šis ir jau piektais šāda veida pētījums.
Tā mērķis ir konstatēt un izvērtēt iepriekšējā gada nozīmīgākās krīzes situācijas organizāciju
pārvaldē. Šoreiz ekspertu grupa* apkopoja un izanalizēja 22 publiski izskanējušus aizvadītā
gada notikumus, kuriem bija vērojamas krīzes situācijas pazīmes. No tiem tika atlasīti 15
notikumi, kurus piedāvājām izvērtēšanai plašākam ekspertu lokam ar pieredzi valsts un
privātā sektora organizāciju pārvaldē. Respondentiem lūdzām novērtēt katra notikuma
sabiedrisko nozīmīgumu skalā no 1 līdz 10. Kopumā tika saņemtas 88 speciālistu atbildes.
Topā ir iekļauti 10 notikumi, kuri saņēma visaugstāko novērtējumu.
*Topa izveidē piedalījās:
Ojārs Stūre, krīžu vadības treneris un konsultants
Daunis Auers, LU profesors
Anita Gaile, PhD, pārmaiņu arhitekte, vadības konsultante
Filips Rajevskis, Mediju Tilts Public Affairs direktors
Lita Grafa, KPMG mārketinga un komunikācijas vadītāja
Daiga Ērgle, PhD, RBS pasniedzēja, stratēģiskās personālvadības eksperte
Māris Mančinskis, finansists un investors